Vai visi Latvijā ražotie produkti veselīgi?

Vai visi Latvijā ražotie produkti veselīgi?

Pirms ļoti daudziem gadiem, neviens tādu jautājumu neuzdotu un par to nemaz nedomātu, jo visi zināja un bija pārliecināti, ka produkti ir saražoti no kvalitatīvām un augstvērtīgām izejvielām, ka tie visi atbilst valstī noteiktajām normām. Tātad, tas nozīmēja, ka mums par to kvalitāti nebija jāšaubās. Bet, tie laki jau sen ir pagājuši un mūsdienās viss ir mainījies.

Tagad, veikala plauktos mūs sagaida liela preču daudzveidība, krāšņie iepakojumi piesaista mūsu uzmanību un vilina, lai mēs tos ieliekam savā iepirkumu grozā. Maize, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, gaļas izstrādājumi, konservi, u. t. t. – katra preču grupa ir plaši pārstāvēta, dažādi ražotāji, dažādas izejvielas, lielāki, mazāki iesaiņojumi, viss ir pieejams ļoti lielos daudzumos.

Tikai ir viens bet, jo vairāk mēs sākam iepazīties ar apzīmējumiem, kuri ir norādīti produktu sastāva, jo biežāk mūsu roka stiepjas lai noliktu tos atpakaļ. Gan veselīga dzīves veida piekritēji, gan parastie pircēji, kuri īpaši neaizdomājas par to ko viņi pērk un ēd, aizvien biežāk un biežāk tomēr sāk pievērst uzmanību, tam, ko viņi pērk un ēd.

Un ne jau par velti. Izrādās, ka Latvijas produkti nav nemaz tik veselīgi un noderīgi, kā mums to cenšas apgalvot. Piemēram, putnu gaļa, satur pārāk daudz ūdens, bet augu eļļā ir sastopamas kancerogēnās vielas. Tas nav izdomāts fakts, par to liecina Latvijas Zemkopības Ministrijas veiktie pētījumi. Pētījumu laikā, Latvijas ražotie produkti tika salīdzināti ar ārzemēs ražotajiem produktiem.

Izrādījās, ka vissliktākie rezultāti, vietējiem ražotājiem ir gaļas ražošanas jomā. Latvija ražotie gaļas izstrādājumi satur pārāk daudz ūdens un pārāk maz uzturvērtību. Desās, nitrītu skaits ir pusotru reizi lielāks par pieļaujamo normu (tie gaļai piešķir skaisto, sarkano krāsu). Turklāt, gan vietējos gaļas izstrādājumos, gan ārzemju gaļas izstrādājumos ir paaugstināts fosfora daudzums (no pārbaudītajām desām, tikai vienai desai, fosfora daudzums bija normā un tā bija ražota aiz Latvijas robežām).

Ar nožēlu jāsaka, ka arī vietējos dārzeņos un augļos ir paaugstināts nitrātu daudzums. Kā jau mēs minējām, arī Latvijā ražotā augu eļļa, nav pārāk veselīga – divos, vietējā ražojuma eļļas veidos, kancerogēnās vielas pārsniedza Eiropā noteikto normu. Šī eļļas ir rapšu – diļļu un rapšu – ķimeņu, kancerogēno vielu daudzums tajās bija vidēji 2,3 mikro grami uz kilogramu, bet pieļaujamā norma ir 2 mikro grami uz kilogramu.

Bēdīgākais ir tas, ka vietējie ražotāji savu vainu neatzīst un apgalvo, ka tādus sliktus rezultātus varēja iegūt tāpēc, ka veiktajiem izmeklējumiem ir zema kvalitāte. Viņi uzskata, ka salīdzināšanai tika izmantota daudz dārgāka importa prece un daudz lētāka Latvijas prece.

Lūk, tādi ir izmeklējumu rezultāti un ražotāju domas. Ko mēs varam piebilst šajā jautājumā… Vai esat kādreiz pamanījuši, cik daudz ūdens paliek iesaiņojumā, no kura jūs izņemat gaļu? Varbūt tas ir tieši tas, par ko liecina pētījumu dati?

Bet, kādus produktus izvēlēties, veselīgus vai neveselīgus, kaitīgus vai nekaitīgus, paliek jūsu pašu ziņā.