Zāļu tējas veselībai un enerģijai

Zāļu tējas veselībai un enerģijai

Ārstniecisko augu audzēšanas niša Latvijā nav liela, bet ir stabila. Daudzi no mums, paši dodas pļavās un savāc augus, no kuriem rudenī, ziemā un pavasarī gatavo smaržīgas un dziednieciskas tējas, bet tie, kuriem tādas iespējas nav, labprāt iegādājas Latvijā ražotās zāļu tējas.

Par Latvijā ražotājām tējām, droši varam teikt, ka tās ir dabiskas, zaļas, smaržīgas, ka katrs ziediņš, katra lapiņa sevī nes dabas enerģiju, kura pēc tam ieplūst mūsu organismā un piepilda to ar tik ļoti nepieciešamo dzīvības enerģiju. Ne jau katram no mums, darba dienas beigās ir iespēja doties pie dabas un uzņemt tās enerģiju, tad jāsaka, paldies, tiem cilvēkiem, kuri ražo zāļu tējas un ļauj dabai nonākt pie mums tējas izskatā. Katrs, zāļu tējas malks, nes sevi ziedu smaržu, vēja pieskārienus, lietus čukstus, saules siltumu un zemes stiprumu, katrs zāļu tējas malks, padara mūs stiprākus, veselākus un enerģiskākus.

Precīzas informācijas, par to cik daudz ārstniecības augu katru gadu tiek ievāks Latvijā, nav. Latvijā, ir aptuveni 45 saimniecības, kuras ir reģistrējušās kā ārstniecības augu apstrādes un pārstrādes uzņēmumi. Lai, varētu veiksmīgi darboties, vairums uzņēmumu ir gan ārstniecības augu audzētāji, gan pārstrādātāji. Šajā jomā, darbojas arī pārpircēji, bet viņi negrib cilvēkiem pienācīgi maksāt par padarīto darbu, tāpēc daudziem no viņiem klājās samērā grūti. Bet par uzņēmumiem varam teikt, ka tie turpina attīstīties, jo cilvēku interese par ekoloģiskiem produktiem turpina pieaugt.

Latvijā, daudzas zemnieku saimniecības, kā blakus produktu audzē ārstniecības augus, piemēram, pieneņu saknes, zemeņu lapas, vārpatu, u. c., bet daudzi augi tiek audzēti speciāli, piemēram, kumelīte, piparmētra, mārdadzis , raudene, u c. Speciālisti, šajā jomā, apgalvo, ka vākt tējas savvaļā ir izdevīgāk nekā audzēt. Audzēt izdevīgi ir tikai tos augus, kurus katru gadu nav jāstāda jaunā vietā un jāatjauno, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process. Priecē tas, ka Latvijas daba ir ļoti dāsna, un savākt zāļu tējas katrs var gan individuāli, gan arī priekš uzņēmumiem, kuri tās pārstrādā un tālāk tirgo pircējiem.

Ja runājam par zāļu tējām, tad pirmās, ko uzreiz iedomājamies ir daktera Tereško zāļu tējas, Rūķīšu tējas, Anna Bergmans zāļu tējas un vēl daudzas jo daudzas citas, kuras varbūt lietojat tieši jūs un uzskatāt tās par vislabāko Latvijas produktu.

Dr. Tereško tējas ir slavenas ar savu sastāvu, piemēram, ja tēja ir paredzēta labam miegam, tad tās sastāvā ietilps ārstniecības augi, kuri pildīs šo funkciju. Tātad, jūs varat iegādāties: dabas dārzu tēju, Veselības tēju aknām, Veselības tēju žultspūslim, Veselības tēju žultsakmeņu šķīdināšanai, Pirts veselība tēju, veselības tēju ādai, Veselības tēju asinsvadiem, Veselības tēju sirds spēkam un vēl daudzas citas tējas.

Rūķīšu tēja arī ir pieejama ļoti plašā sortimentā. Jūs varat iegādāties gan beramās tējas, kuru sastāvā ietilpst viens ārstnieciskais augs, gan beramos tēju maisījumus, gan mērcējamās tējas. Tēju ražotāji ir izveidojuši arī savu, Rūķīšu tēju lielo kolekciju, tējas ar savu dizainu. Tā kā tējas dzeršana nevar notikt bez krūzes, tad Rūķīšu tēju ražotāji ir parūpējušies arī par krūžu ražošanu.

Mēs pastāstījām jums tikai par ļoti mazu daļiņu, zāļu tēju ražotāju, Latvijā tādu ir ļoti daudz un tas priecē.

Vai visi Latvijā ražotie produkti veselīgi?

Vai visi Latvijā ražotie produkti veselīgi?

Pirms ļoti daudziem gadiem, neviens tādu jautājumu neuzdotu un par to nemaz nedomātu, jo visi zināja un bija pārliecināti, ka produkti ir saražoti no kvalitatīvām un augstvērtīgām izejvielām, ka tie visi atbilst valstī noteiktajām normām. Tātad, tas nozīmēja, ka mums par to kvalitāti nebija jāšaubās. Bet, tie laki jau sen ir pagājuši un mūsdienās viss ir mainījies.

Tagad, veikala plauktos mūs sagaida liela preču daudzveidība, krāšņie iepakojumi piesaista mūsu uzmanību un vilina, lai mēs tos ieliekam savā iepirkumu grozā. Maize, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, gaļas izstrādājumi, konservi, u. t. t. – katra preču grupa ir plaši pārstāvēta, dažādi ražotāji, dažādas izejvielas, lielāki, mazāki iesaiņojumi, viss ir pieejams ļoti lielos daudzumos.

Tikai ir viens bet, jo vairāk mēs sākam iepazīties ar apzīmējumiem, kuri ir norādīti produktu sastāva, jo biežāk mūsu roka stiepjas lai noliktu tos atpakaļ. Gan veselīga dzīves veida piekritēji, gan parastie pircēji, kuri īpaši neaizdomājas par to ko viņi pērk un ēd, aizvien biežāk un biežāk tomēr sāk pievērst uzmanību, tam, ko viņi pērk un ēd.

Un ne jau par velti. Izrādās, ka Latvijas produkti nav nemaz tik veselīgi un noderīgi, kā mums to cenšas apgalvot. Piemēram, putnu gaļa, satur pārāk daudz ūdens, bet augu eļļā ir sastopamas kancerogēnās vielas. Tas nav izdomāts fakts, par to liecina Latvijas Zemkopības Ministrijas veiktie pētījumi. Pētījumu laikā, Latvijas ražotie produkti tika salīdzināti ar ārzemēs ražotajiem produktiem.

Izrādījās, ka vissliktākie rezultāti, vietējiem ražotājiem ir gaļas ražošanas jomā. Latvija ražotie gaļas izstrādājumi satur pārāk daudz ūdens un pārāk maz uzturvērtību. Desās, nitrītu skaits ir pusotru reizi lielāks par pieļaujamo normu (tie gaļai piešķir skaisto, sarkano krāsu). Turklāt, gan vietējos gaļas izstrādājumos, gan ārzemju gaļas izstrādājumos ir paaugstināts fosfora daudzums (no pārbaudītajām desām, tikai vienai desai, fosfora daudzums bija normā un tā bija ražota aiz Latvijas robežām).

Ar nožēlu jāsaka, ka arī vietējos dārzeņos un augļos ir paaugstināts nitrātu daudzums. Kā jau mēs minējām, arī Latvijā ražotā augu eļļa, nav pārāk veselīga – divos, vietējā ražojuma eļļas veidos, kancerogēnās vielas pārsniedza Eiropā noteikto normu. Šī eļļas ir rapšu – diļļu un rapšu – ķimeņu, kancerogēno vielu daudzums tajās bija vidēji 2,3 mikro grami uz kilogramu, bet pieļaujamā norma ir 2 mikro grami uz kilogramu.

Bēdīgākais ir tas, ka vietējie ražotāji savu vainu neatzīst un apgalvo, ka tādus sliktus rezultātus varēja iegūt tāpēc, ka veiktajiem izmeklējumiem ir zema kvalitāte. Viņi uzskata, ka salīdzināšanai tika izmantota daudz dārgāka importa prece un daudz lētāka Latvijas prece.

Lūk, tādi ir izmeklējumu rezultāti un ražotāju domas. Ko mēs varam piebilst šajā jautājumā… Vai esat kādreiz pamanījuši, cik daudz ūdens paliek iesaiņojumā, no kura jūs izņemat gaļu? Varbūt tas ir tieši tas, par ko liecina pētījumu dati?

Bet, kādus produktus izvēlēties, veselīgus vai neveselīgus, kaitīgus vai nekaitīgus, paliek jūsu pašu ziņā.

Saldais noslēpums – medus

Saldais noslēpums – medus

Cenas, Latvijā, ražotajam medum, turpina pieaugt, bet pirkt “kaut ko lētāku”, piemēram lielveikalos ir bīstami, tāpēc, ka tur var trāpīties Ķīnā ražotais medus, kurš ir pilns ar ķīmiju, vai arī Ukrainā ražotais medus, kurš ir ievākts no ģenētiski modificētajiem produktiem. Bet, ja dzīve jūs tomēr spiež medu iegādāties lielveikalā, tad iepazīstieties ar tā sastāvu, bet ja tur neko nesaprotat, tad apskatieties vismaz kādā valstī tas ir ražots.

Rudenī, ziemā un pavasarī, pēc šī produkta ir liels pieprasījums, tāpēc, ka cilvēki ar tā palīdzību cenšas gan ātrāk pieveikt slimību, gan nostiprināt imunitāti, gan sasildīties un atbrīvoties no noguruma pēc smagas darba dienas.

Izrādās, ka vislabāko medu var nopirkt tirgū, specializētajos veikalos, bet lielajos tirdzniecības tīklos, burciņā ar uzrakstu “Medus”, jūs varat iegādāties saldu, nezināms izcelsmes produktu.

Liepu medus
Kādreiz, mēs varam vērot arī tādu ainu, vasara, nav izdevusies, visu laiku lija lietus, bites nu nekādu nevarēja savākt nektāru, bet veikalu plauktos medus parādās lielos daudzumus, un piedevām uz katras burciņas stāv skaistu uzrakstīts “Liepu medus”, bet mēs zinām, ka tajā laikā, kad ziedēja liepas, lija lietus…

Speciālisti skaidro, ka 100% tīrs, liepu medus Latvijā nav sastopams. Ir ļoti labi, ja liepu medus sastāvā ietilpst 60 – 70% liepas, jo parasti ir ne vairāk par 25%. katru gadu, ievākt liepu medu, bites nevar, tāpēc, ka laukos vai mežā augošā liepa, nektāru ietiekamā daudzumā var izdalīt vienu reizi vai nu trijos, vai nu piecos gados.

Īsts liepu medus ir mazliet rūgtens un ar mazu mentola piegaršu. Daudzi cilvēki to nezina, pērk dārgu produktu un pēc tam citiem stāsta, ka viņiem ir notirgots medus ar kaut kādu nezināmas izcelsmes ķīmijas piejaukumu. Bet patiesībā, tā ir īstā, liepu medus garša.

Maksā, aptuveni, 15 eiro par vienu kilogramu.

Arī tīrs griķu medus, Latvijā ir retums. Ja medus ir parastā zeltainā krāsā, tas nozīmē, ka griķu tajā ir ļoti maz. Īsts griķu medus ir gandrīz vai melnā krāsā.

Ļoti reti, kurš bišu audzētājs nodarbojas ar viena veida medus vākšanu, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, kurš aizņem ļoti daudz laika.

Ir saprotams, ka viena veida medum, cena būs daudz augstāka, nekā parastajam. Parasti šī cena ir, aptuveni, 15 eiro par kilogramu un tā bieži vien atbaida parastos medus pircējus. Tautā, maksāt lielu naudu ir pieraduši tikai par viršu medu, kurš tiek uzskatīts par labāko no labākajiem. Bet, Latvijā viršu medus kļūst aizvien mazāk un mazāk, tāpēc, ka ārzemnieki, to uzreiz vairumā nopērk pie biteniekiem un tas līdz Latvijas tirgum nemaz nenonāk.

Medum, nav konkrētas, fiksētas cenas. Aptuveni 70% medus, Latvijā tiek tirgots “pa taisno” un pasaules tirgus nevienam nediktē, pa kādu cenu ir jātirgo, to biškopji var izlemt paši. Varam tikai teikt, ka vidēji, medus cena ir 5 – 7 eiro par kilogramu.

Rēzeknes gaļas kombināts

Rēzeknes gaļas kombināts

Rēzeknes gaļas kombināts ir dibināts 2001. gadā, un atrodas tas, kā jau nosaukums pasaka mums priekšā, Rēzeknē, pilsētā, kurā agrāk bija ļoti daudz rūpnīcu un kombinātu. Tagad, diemžēl, tās visas ir slēgtas un ražotne ir apstājusies.

Tāpēc, Rēzeknes gaļas kombināts, tajos laikos bija kaut kas īpašs, neskatoties uz to, ka pirmajos darbības gados tajā bija tikai 25 darba vietas un tika ražoti aptuveni 20 produkti veidi.

Tagad, Rēzeknes gaļas kombināts, pēc saražotās produkcijas apjoma ieņem labākās pozīcijas Latvijā un tas nav nekāds brīnums, jo pašlaik kombinātā strādā jau vairāk nekā 700 darbinieku un tiek ražots vairāk par 300 produktu veidiem.

Rēzeknieši var lepoties ar kombinātu, kurš joprojām turpina attīstīties.

Rēzeknes gaļas kombinātam ir pašam sava kautuve, savs transports, savas laboratorijas, citiem vārdiem sakot, tajā darbojas noslēgts pils ražošanas cikls. Tas ļauj uzņēmumam būt neatkarīgam, mūsdienās, tas ir ļoti svarīgi, jo tu neesi atkarīgs no citiem, piemēram, nav jāraizējas par to, kas piegādās gatavo produkciju uz tirdzniecības vietām, vai arī kura laboratorija sekos līdzi izejvielu, marināžu, garšvielu, u. c. produktu kvalitātei.

Pateicoties visam, augstāk minētajam, kombināts ir spējīgs konkurēt Eiropas tirgos, jo visa ražošana atbilst Eiropas savienības prasībām.

Rēzeknes gaļas kombināts, var būt patiesi lepns gan par savu produkciju, gan par saviem sadarbības partneriem gan Latvijā, gan ārzemēs. Kombināta produkciju labprāt iegādājas gan visiem labi zināmie lielveikalu tīkli (Lido, Maxima, Rimi, Prisma), gan valsts iestādes (bērnudārzi, skolas, slimnīcas).

Rēzeknes gaļas kombināta produkcijas, pircēju skaits, aizvien palielinās, jo tā ir garšīga, pagatavota no vietējām, augstas kvalitātes izejvielām, der gan ikdienai, gan svētku galdam.

Ražošanā tiek izmantotas gan klasiskās, gan modernās receptes, tas ļauj kombinātam piedāvāt ļoti daudzveidīgu produkciju, bet tas, savukārt ļauj, ikvienam Latvijas iedzīvotājam sameklēt visu sev nepieciešamo, pat sastāvdaļas ekskluzīvām ēdienu receptēm.

Ja jau runājam par sortimentu, tad jājautā, kurš gan no mums to nav pagaršojis un pienācīgi novērtējis? Es tā domāju, ka atzinības vārdus mēs varētu sagaidīt gan no mazuļiem, gan no vecākiem cilvēkiem.

Bērnu iemīļotākais ēdiens, laikam bija, ir un būs cīsiņi. Kurš gan no viņiem nav mēģinājis spītīgi turēties pretī mammai un apgalvot, ka cīsiņi visgaršīgākie ir vieni paši bez piedevām? Sardeles, bērnu vidū nebūs tik iecienātas, tās atkal vairāk garšo vecāka gada gājuma cilvēkiem. Vārītās desas, lieliska sastāvdaļa salātiem un kas var būt garšīgāks par sviestmaizi ar “Rāznas desu”. Vēl, Rēzeknes gaļas kombināts, piedāvā gan karsti kūpinātās, gan auksti kūpinātās desas, gan kūpinātas – vītinātas desas, gan vistas gaļas izstrādājumus, gan latvietim, tik ļoti neieciešamo speķīti, gan žāvētus izstrādājumus, gan saldētus pusfabrikātus, gan atdzesētu cūkgaļu, gan konservus, gan grillproduktus un kulināriju.

Kā jau mēs minējām, visa produkcija tiek izgatavota no vietējām un augsti kvalitatīvām izejvielām. Ja, jūs vēl nekad neesat garšojis Rēzeknes gaļas kombināta produkciju, tad varbūt tieši tagad ir pienācis laiks to izdarīt?

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana Latvijā

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana Latvijā

Latvijai ir senas tradīcijas, bagāta vēsture un milzīga pieredze lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražošanā. Tieši šīs jomas Latvijā ir attīstījušās vislabāk. Latvijas iedzīvotāji, pirms vairāk nekā simts gadiem, pārsvarā dzīvoja laukos, katram bija sava saimniecība un katru dienu vajadzēja to doties apkopt. Lai to izdarītu ir nepieciešams spēks un enerģija, tātad, katram latvietim bija kārtīgi jāapēd. Lūk, tāpēc, viņi arī sāka attīstīt savu virtuvi, kura arī mūsdienās ir labi pazīstama ar saviem sātīgajiem un garšīgajiem ēdieniem.

Vairākus gadu desmitus, Latvijā ražotie produkti, lielā cieņā tika turēti arī Krievijā. Ar lepnumu varam teikt, ka mūsdienās šis fakts paliek nemainīgs. Vārdi, “Ražots Latvijā” nozīmē, ka produkta ražošanā ir izmantoti kvalitatīvi produkti un ka produkts ir patiesi vērtīgs.

Latvijā, tieši tāpat kā Eiropā un Krievijā, pārtikas produktu tirgū var vērot strauju gatavo produktu un subproduktu tirgus attīstību. Ar katru gadu, parādās aizvien lielāka interese par nacionālajiem ēdieniem, kā arī par ērti lietojamajiem ēdieniem un uzkodām, turklāt ar vienu nosacījumu, tiem ir jābūt veselīgiem. Tāds nosacījums, paver jaunas iespējas gan pārtikas ražotājiem, gan dzērienu ražotājiem.

Saikne starp pārtikas nozari un izglītotiem patērētajiem ir viens no visstiprākajiem faktoriem, kurš var nodrošināt sekmīgu produktu un dzērienu sektora attīstīšanos Latvijā. Latvija var būt lepna ar Lauksaimniecības universitāti, kura nodrošina augsti kvalificētu un labi izglītotu speciālistu sagatavošanu šajā jomā.

Lauksaimniecības attīstīšanās Latvijā veicina arī produkcijas pārstrādes uzņēmumu attīstību. Latvijā, tiek ražoti gandrīz visi, ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti. Pārtikas rūpniecība izmanto vietējos un citu valstu ievestos izejmateriālus. Pārtikas ražošanas uzņēmumi atrodas pa visu valsti.

Pārtikas rūpniecība ir viena no lielākajām rūpniecībām Latvijā. Statistika liecina, ka dažus gadus atpakaļ saražota produkcija šajā nozarē tika patērēta tepat uz vietas (aptuveni 65%), pērējā tika eksportēta (aptuveni 35%).

Pirms dažiem gadiem, šajā nozarē strādāja vairāk nekā 950 uzņēmumu un privāto uzņēmumu un tajos bija nodarbināti vairāk nekā 22% iedzīvotāju.

Savu produkciju Latvija eksportē pārsvarā uz Lietuvu un Igauniju. Latvijā saražotie cietie sieri, sviests, piens un sausais piens, konservētās zivis, augļu un ogu konservi, sālījumi, graudaugi, gaļas izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, maize, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, ir ļoti populāri Eiropā. Augļu un ogu sagataves tiek eksportētas uz citām valstīm un pēc tam izmantotas jogurtu, saldējumu un konditorejas izstrādājumu ražošanā. Latvijas produkcija ir ļoti pieprasīta Krievijā un citās valstīs, tur labi pazīstamas ir “Rīgas šprotes”, “Rīgas balzāms”, piena produkti, gaļas konservi un dārzeņi. Atbildēt uz jautājumu, kāpēc šie produkti ir tik ļoti populāri – pavisam vienkārši, tāpēc, ka tiem ir teicama kvalitāte un tie tiek ražoti jau vairākus gadu desmitus.

Medus. Ražots Latvijā

Medus. Ražots Latvijā

Medus ir viens no vērtīgākajiem produktiem zemes virsū. Tiek uzskatīts, ka ar tā palīdzību ir iespējams izārstēt gandrīz vai visas slimības. Tautas medicīnā ir zināmi vairāki tūkstoši recepšu, kuras ir spējīgas ārstēt gan mazus, gan lielus, gan no nopietnām slimībām, gan ne no tik nopietnām. Par medu ir jāsaka, ka tas ir ne tikai veselīgs, bet arī ļoti garšīgs. Der atzīmēt, ka ne jau visas valstis ir spējīgas ražot šo augstvērtīgo un garšīgo produktu. Tas ir saprotams, jo medus esamība vai neesamība ir atkarīga nevis no cilvēka, bet gan no Dabas mātes. To pašu varam teikt arī par kvalitāti.

Latvijai, ir palaimējies būt to valstu sarakstā, kuras ir spējīgas pašas audzēt bites un ražot medu. Atbilstoši Eiropas standartam, Latvijā šobrīd ir tikai aptuveni 45 profesionālās biškopības saimniecības. Šajās saimniecībās, medus ražošana ir bizness, nevis hobijs. Bet ir ļoti jauki, ka medus ražošana pastāv arī hobija līmenī, jo kas var būt patīkamāks par pašu rokām sarūpētu medu sev un savam tuvajiem cilvēkiem.

Ja runājam par medus biznesu Latvijā, tad ir jāsaka, ka tā attīstību ļoti ietekmē iedzīvotāju zemā pirktspēja un augstās degvielas cenas. Kāpēc tieši degvielas cenas? Tāpēc, ka bišu saimes uz ganībām jāvadā lielos attālumos.

Latvijā, vislielākās bišu dravas atrodas Valdgalē – “Firma Kamenīte”, Talsos, bioloģiskā saimniecība – “Vecmuižnieki” un Madonas novada Mētrienā – “Zaļlauki”.

Jāsaka, ka medus ražošana, šobrīd Latvijā attīstās un ka katrs cilvēks, pie bišu audzēšanas nonāk īpašā, vien sev zināmā veidā, jo kādreiz ir pat tā, ka bites pašas ierodas.

Kāds tad ir Latvijā ražotais medus un kur to var iegādāties?
Sāksim ar lielveikalu plauktiem, jo daudzi iedzīvotāji, medu iegādājas tieši tur. Piekrītiet, tas ir arī ļoti ērti, jo kopā ar pārējiem, nepieciešamajiem pirkumiem, jūs varat iegādāties arī šo vērīgo produktu. Izvēle nav pārāk liela un iegādājoties preci, ir jāskatās, kurā valstī tā ir ražota. Mūsu vietējie, medus ražotāji nav spējīgi saražot tik daudz medus, lai pilnībā varētu nodrošināt pieprasījumu, tas ir pirmkārt. Otrkārt, Latvijas ražotā medus cenas ir daudz augstākas par ievestā medus cenām. Iegādājoties preci lielveikalos mēs varam izvēlēties dot priekšroku vietējam produktam, vai atbalstīt ārzemnieku biznesu.

Ja jums kārojas kaut ko īpašāku, tad varat doties uz specializētajiem veikaliem, kuru plauktos jūs sagaidīs gan visdažādāko ziedu medus, gan pēc īpašām receptēm sagatavoti spēka un veselības maisījumi, gan smaržojošas vaska sveces un citas interesantas lietas. Dažos veikalos, pirms pirkšanas, jums pat piedāvās medu pagaršot.

Biškopības produkciju, jūs varat iegādāties arī ekoloģiski tīro produktu veikalos vai bioloģiski audzēto produktu veikalos.

Ja jums ir ieplānots apmeklēt kādu gadatirgu, tad varat medu iegādāties arī tur. Tādus pasākumus, parasti apmeklē mūsu bitenieki un piedāvā savu produkciju.

Latvijā visiecienītākais medus ir SIA “Deiva” dažādu ziedu medus, Daugmales Jāņa griķu viršu medus un Sigitas Stafeckas dažādu ziedu medus. Vērtējums ir sniegts pirms vairākiem gadiem, šobrīd tas var būt mainījies.

Latvijā ražotie piena produkti

Latvijā ražotie piena produkti

Piens, krējums, sviests, kefīrs, biezpiens, rūgušpiens, siers, saldie sieriņi, jogurti un citi piena produkti, lielākā vai mazākā mērā, ietilpst katra cilvēka ēdienkartē. Tie ir ne tikai vērtīgi pārtikas produkti, bet arī dziedinoši produkti, kurus ārsti ieteic lietot dažādu slimību gadījumos un diētas laikā.

Pieaugušam cilvēkam, katru dienu iesaka lietot 500 g piena, 15 g sviesta, 18 g biezpiena, 20 g biezpiena un aptuveni 18 g krējuma vai saldā krējuma.

Īpašu vietu, piena produkti aizņem bērnu un pusaudžu uzturā, grūtnieču uzturā un barojošu māmiņu uzturā, kā arī padzīvojošo cilvēku uzturā. Angļu zinātnieks Dž. Šeins kādreiz ir teicis, ka cilvēkam no dzīves ir jāaiziet ar tādu pašu ēšanas režīmu, ar kādu viņš ir atnācis.

Latvijā ir ļoti daudz piena pārstrādes uzņēmumu, kuri katru dienu pārstrādā ap 1500 tonnu piena. No tā tiek ražots – siers, piens, krējums, liela daļa piena tiek pārstrādāta piena pulverī un tālāk sūtīta, galvenokārt, uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, u. c. valstīm.

Neskatoties uz lielo eksporta apjomu, gribas atzīmēt, ka lielākā daļa, Latvijā saražotās piena produkcijas, paliek tepat uz vietas.

Latvijā kopumā darbojas 39 piena pārstrādes uzņēmumi: “Valmieras piens”, “Limbažu piens”, “Latgales piens”, “Tukuma piens”, “Rīgas Piensaimnieks”, “Līcīši”, “Kalnu piens”, ‘Ķiršu piens”, “Rankas piens”, “Smiltenes piens”, “Ramadas”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Krāslavas piens”, “Talsu piensaimnieks”, “Latvijas piens”, “Limbažu siers”, “Preiļu siers”, “Edaks”, “Siera ražotne”, “Cesvaines piens”, “Trikātas siers”, u. c. Lielāko daļu piena, aptuveni 70% pārsvarā pārstrādā seši lielākie piena kombināti.

Visi, Latvijā ražotie piena produkti sastāv no īsta piena, kaut gan bieži vien tiek “izmests pa vārdam”, ka tas tā nav un ka piena ražošanai arī pie mums tiek izmantots piena pulveris. Pirmkārt, Latvijai pilnīgi pietiek piena, lai saražotu vajadzīgo un nepieciešamo produktu skaitu, otrkārt, lai ražotu pienu no pulvera un lai to atkal atjaunotu, ir vajadzīgi zināmi ieguldījumi. Tādu piena ražošanas veidu parasti izvēlās valstis, kur piena pietrūkst, Latvijai tādas vajadzības nav.

Latvijā tiek ievesti piena produkti arī no citām valstīm, bet tikai tādi, kuri Latvijā nav pieejami, vai ir ļoti maz pieejami, piemēram, dažādi kazas sieri, paniņas, u. c. produkti.

Latvijas pircēji, pārsvarā iegādājas pienu, krējumu, biezpienu, sieru, u. c. piena produktus. Jāatzīmē, ka siera patēriņš ir samazinājies, bet toties ir palielinājies tīrā piena patēriņš. Pircēji, galvenokārt ir sadalījušies divās grupās, vieni pērk vislētākos piena produktus, citi atkal, visdārgākos un viskvalitatīvākos produktus, to pircēju skaits, kuri pērk vidēji dārgos produktus – ir pavisam niecīgs.

Ja ņemam vērā to faktu, ka piena izstrādājumiem cenas visu laiku ceļas, tad cilvēki, bieži vien izvēlās iegādāties piena produktus lielveikalos, ar atlaidēm.

Lai arī cik dīvaini tas liekas, bet piena izstrādājumu skaits ir samazinājies arī sakarā ar demogrāfisko stāvokli Latvija. Jo mazāk dzimst bērnu, jo vairāk ģimeņu aizceļo prom no Latvijas, jo mazāk piena izstrādājumu ir vajadzīgs Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem.

Cilvēki, kuri nevar atļauties iegādāties Latvijā ražotos piena produktus, izvēlas Latvijā ievestos piena produktus, tie ir lētāki, bet nav ražoti no īsta piena. Produktiem, kuri ir ražoti no īsta piena, nevar būt tik zema cena. Tātad, ja jūs iegādājaties Latvijā ražotos piena produktus, tad varat būt pārliecināti, ka pērkat kvalitatīvu, vietējo preci. Tai produkcijai, kura nav ražota no īsta piena, ir citādāks marķējums.

Latvijas produkti

Latvijas produkti

Latvija ir ļoti skaista zeme, mēs varam raudzīties jebkurā virzienā – mūsu acis priecēs gan zaļie meži, gan sudrabotās birzis, gan dziļā jūra, gan straujās upes, gan pakalni, gan tīrumi, kuros aug labība.

Pateicoties šīm dabas bagātībām, Latvijā varēja attīstīties daudzas rūpnieciskās nozares, tai skaitā arī pārtikas ražošana.

Latvija, jau kopš seniem laikiem ir slavena ar saviem izcilajiem un kvalitatīvajiem produktiem, kurus zina un pazīst ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī citu valstu pircēji. Mēs ar lepnumu varam teikt, ka liela daļa, mūsu valstī saražoto produktu aizceļo uz ārvalstīm, jo tur pēc tiem ir pieprasījums.

Daudzi produkti latviešiem saistās ar neatņemamu Latvijas identitātes daļu, pēc viņu domām, šie produkti ir spējīgi pārstāvēt mūsu valsti starptautiskajās izstādēs.

Vienā no aptaujām, Latvijas iedzīvotāji, atzīmēja, ka ļoti svarīga loma mūsu uzturā ir dārzeņiem un augļiem, bet mazāk svarīga alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar kādiem tad produktiem, mūsu tautieši, labprāt cienātu savus ārzemju ciemiņus? Izrādās, ka, ka lepnumu, latvieši galdā celtu “Rīgas šprotes”, kuras ir saražojusi rūpnīca “Brīvais vilnis”. Nākamais produkts, kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem un kvalitatīvākajiem produktiem, ir sieriņi “Kārums”. To šobrīd ir pieejami ar visdažādākajām piedevām, gan ar kokosiem, gan ar karamelēm, mellenēm, sukādēm, u. c. To dažādība ir ļoti liela, tāpēc, pat visizmeklētākajam ārzemju ciemiņam varētu sameklēt to, kas viņam garšo. Kā jau mēs zinām, šos garšīgos sieriņus ražo “Rīgas piensaimnieks”. Vēl viens produkts, kurš pēc latviešu domām būtu jāceļ galdā ārzemju viesiem ir, mūsu garšīgā rudzu maize, kuru cep uzņēmumā “Lāči”. Tas ir produkts, ar kuru mēs patiesi lepojamies, bet kurš ne vienmēr, garšo ārzemniekiem, jo daudzu tautu virtuvē, lietot rudzu maizi nav pieņemts un “Lāču” produkcija, viņiem ir ekskluzīva prese ar īpašu garšu, kuru ir vērts nogaršot.

Daudzi, labprāt, savus ciemiņus, cienātu ar saldo brīnumu, torti “Cielaviņa”. Kāpēc brīnums? Tāpēc, ka tā tiek ražota jau ļoti sen, bet joprojām ir palikusi par visgaršīgāko torti daudziem cilvēkiem, jāsaka pat paaudzēm. Šo garšīgo torti, jau ilgus gadus ražo “Staburadzes konditoreja”.

Godā vietā ir ticis arī kausētais siers ‘Dzintars”, kuru ražo “Rīgas piensaimnieks”. Par šo garšīgo piena produktu varam teikt, ka pateicoties tam, ir izaugušas daudzas paaudzes, kuras savas brokastu, pusdienu, launaga un vakariņu maizītes ir smērējušas ar šo garšīgo, kausēto sieru. Tagad veikalos, siers “Dzintars” ir pieejams ar visdažādākajām piedevām: šķiņķi, ikriem, sēnēm, salami, u. c. , bet daudzu tā lietotāju skatījuma klasiskais “Dzintars ir visgaršīgākais”.

Šajā saraksta mēs nevaram nepieminēt arī “Rīgas Melno Balzāmu”, kuru ražo “Latvijas Balzāms” un kuru pazīst tālu aiz Latvijas robežām. Daudzi cilvēki, šo dzērienu uzskata tikai par alkoholisko dzērienu, bet daudzi, par dziedējošo, tāpēc, ka tā sastāvā ir augi, kuri palīdz organismam, piemēram, sasildīties , ja esat nosalis, atbrīvoties, ja jūtat stresu. Lietots mazās devās, tas jums palīdzēs justies labāk.

Tas ir produktu saraksts, kurus latvieši ar lepnumu celtu galdā saviem ārzemju viesiem, bet mums, atliek šim sarakstam tikai piekrist.

“Laima” dara mūs laimīgākus

“Laima” dara mūs laimīgākus

Vārds “Laima” latviešiem asociējas ar daudz mīļām un patīkamām lietām un cilvēkiem. Pirmām kārtām, varam minēt to, ka daudziem tas asociējas ar “laimi”, “Laimes māmuliņu”, daudziem ar mīļiem cilvēkiem, kuru vārds ir Laima, bet daudziem vārds “Laima” asociējas ar to “Laimu”, kuras vārdu izrunājot vien, prātā nāk smaržojoša, mutē kūstoša šokolāde, saldeni rūgtā kakao smarža, konfektes ar visdažādākajiem pildījumiem, zefīrs tik pūkains kā mākonis, marmelāde, kā mazs augļa gabaliņš, kuram tagad ir piešķirta pavisam cita forma un tā varētu turpināt un turpināt…

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka tomēr daudziem no mums “Laima” nozīmē šokolāde.

Šokolādes ražošana, tas ir sarežģīts, augsti kvalificēts process, kurš nav iedomājams bez jaudīgas aparatūras un smalkiem ķīmijas – fizikas procesiem. Šokolādes kvalitāte un garša, pirmām kārtām jau ir atkarīga no kakao pupiņu kvalitātes. Kakao pupiņu pārvēršana šokolādē ir sarežģīts process, kurā lielu lomu spēlē sastāvdaļas, laiks un temperatūra. Variējot ar šiem trim parametriem, var izgatavot daudz dažādu un unikālu recepšu.

Ir triju veidu kakao – rīvēts kakao, kakao – sviests, kakao – pulveris, kurš tiek izmantots šokolāžu ražošanā.

Atkarībā no tā, kādu šokolādi jūs vēlaties iegūt, tādas sastāvdaļas vajag arī izmantot;

  • Tumšā šokolāde: rīvēts kakao + kakao sviests + cukurs.
  • Piena šokolāde: rīvēts kakao + kakao sviests + cukurs + sausais piens.
  • Baltā šokolāde: kakao sviests + cukurs + sausais piens.

Līdz 2015. gadam, Laima apstrādāja pupiņas pēc tās pašas metodes, ko 1870. gadā ieviesa tās dibinātājs – Teodors Rigerts. Neskatoties uz to, ka process, tika gan uzlabots, gan modernizēts, tas joprojām tika saglabāts un Laima līdz 2015. gadam, bija viena no retajiem uzņēmumiem pasaulē, kuri šokolādi gatavoja no kakao pupiņām. Bet, ir jālieto vārds bija, tāpēc, ka Laima, kopš 2015. gada beigām, tieši tāpat kā aptuveni 80% šokolādes ražotāju visā pasaulē ir izvēlējusies ražot šokolādi nevis no kakao pupiņām, bet gan no kakao masas. Laimas speciālisti apgalvoja, ka šokolādes gatavošanas recepte netiks mainīta, šokolādes garša paliks līdzšinējā un ka patērētāji, pat nesajutīs atšķirību.

Šobrīd tiek plānots par jaunu rūpnīcas “Laima” celšanu, kura būs aprīkota ar mūsdienīgu ražotni, kas būs piemērota mūsu iemīļoto zīmolu ražošanas procesiem.

Ja runājam par Laimas produkciju, tad obligāti vajag pieminēt Laimas konfekšu kārbas, it īpaši jau no “Asorti” un “Prozit”. Jo vēl pavisam nesen nevarēja iedomāties “labāku ciema kukuli” par šī konfektēm. Tagad tām un vēl daudzām citām konfekšu kārbām klāt ir nākušas gan dažādas šokolādes izlases konfekšu kārbas, gan dažādu materiālu kārbas, gan svētkiem paredzētās un attiecīgi noformētas konfekšu kārbas. Kā visjaunāko produktu šajā grupā varam minēt Laima un Rīgas Melnā Balzama šokolādes konfekšu izlase.

Ja runājam par Laimu, tad obligāti ir jāpiemin šokolādes. Uzņēmums ražo gan tumšo, gan piena, gan balto šokolādi. Par īstām pērlēm varam nosaukt šokolādes, kuras ir izturējušas pārbaudi nu jau gadsimta garuma: “Lukss”, “Rigonda”, “Piena šokolāde ar lazdu riekstiem”, “Rīga” u. c.

“Visjaunākais” produkts šajā kategorijā ir šokolādes tāfelītes Tagad ar maschmallow un Tagad ar citrona kraukšķiem.

Nobeigumā varam teikt, ka kombināta Laima sortiments ir milzīgs un vislielāko prieku sagādā tas, ka jebkurš saldummīlis var iegādāties to preci, kura viņam garšo vislabāk.